Pēdējos gados ar drošības sistēmu ieviešanu pilsētās un pagastos, nedrīkstam aizmirst drošības sistēmas uzturēšanas nozīmi – regulāra apkope ļauj uzturēt optimālāko video novērošanas sistēmas darbību un sasniegt tās mārķus ar lielāko efektivitāti. Drošības sistēmas uzturēšana ietver visu instalācijas elementu (kameru, detektoru, datoru, shēmu, apgaismojuma sistēmu utt.) periodisku pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tie darbojas tā kā paredzēts. Tā ir profilaktiskā apkope. Pēc tās veikšanas sistēmas, kas nedarbojas pareizi, tiek koriģētas vai labotas (koriģējošā apkope).
Ja drošības sistēmai tiek veikta tikai koriģējoša apkope
Koriģējošā apkope ir vērsta uz drošības sistēmas elementu labošanu vai nomaiņu, kas nedarbojas vai darbojas nepareizi. Tā ir reaktīva darbība: kaut kas nedarbojas – tiek salabots vai nomainīts, lai darbotos tā, kā ir paredzēts. Labots tiek tikai tas, kas ir salūzis. Līdz tam brīdim nekas netiek darīts. Iestādei tās ir negaidītas un neplānojamas izmaksas.
Drošības sistēmas profilaktiskā uzturēšana
Profilaktiskajā apkope nav reaktīva darbība, bet gan apkope, izpēte un iespējamās drošības sistēmas kļūmes paredzēšana un priekšlaicīga novēršana. To var salīdzināt ar automašīnu apkopi: ar paredzētiem regulārem maziem izdevumiem tiek novērsti lieli bojaujumi vai zaudējumi. Ar profilaktisko apkopi apkopes prognozes ar katru dienu kļūst arvien precīzākas. Drošības sistēmas uzraugs izsniedz noteiktus brīdinājumus, kas informē apkopes kompāniju par tuvojošos problēmu, ko var laicīgi novērst bez nesamērīgiem izdevumiem.
Pieredze dod iespēju “paredzēt” tuvojošos bojājumus un ieplānot apkopi pirms sistēmas bojājuma. Videoprojekts Baltija pieredze laicīgi norāda uz faktoriem, kad jāveic nelieli labojumi vai pielāgojumi, piemēram, mazu detaļu tīrīšana vai nomaiņa, lai izvairītos no dārgāka remonta vai ierīces neatgriezeniskas sabojāšanas.
Uzturēšanas plāns
Visām drošības sistēmām vai to kopumam ir jābūt dokumentētam, kādi ir apkopes termiņi un tajā paredzēto pārbaužu apjoms. Profilaktiskās apkopes plāns ir jāzina pašvaldībai vai iestādei, kas atbild par drošību. Plānā pielikumos obligāti jādokumentē, kādi elementi tika pārbaudīti katrā pārbaudē un kādi bija rezultāti, kā arī pieņemtie labojumi vai remonti.
Profilatiskās uzturēšanas pamatuzdevumi
1. Redzamības un ainavas pārbaude
Ne tikai uzstādot, bet arī laika gaitā kamerām jānodrošina brīvs skats. Laika gaitā kamerām priekša var aizaugt koku un krūmu zari, kas var aizsegt kameras skatu. Teritorija var būt izmainīta ar kādu ilgtermeiņa vai īstermiņa objektu – nojumi, vides objektu, puķu podu utml. Jānoskaidro vai kameru tuvumā nav iemājojis zirnekļi, lapsenes vai citi kukaiņi, vai nav izveidota putnu ligzda. Attiecīgi jānoņem tie, lai nodrošinātu netraucētu skatu.
2. Tīri objektīvi
Visus savus āra un iekštelpu drošības kameru objektīvu pārbaude. Vai tie ir nevainojami un bez netīrumiem un pleķiem? Tie var būt nevēlamu ūdens plankumi, dubļi, putekļu, kukaiņu atstāti netīrumi. Netīri objektīvi neļauj jums iegūt skaidru attēlu neatkarīgi no tā, vai jums ir augstas izšķirtspējas kamera vai nē. To veic ar saspiesta gaisa baloniņu, lai aizpūstu sīkas daļiņas vai gružus. Traipi tiek noslaucīti ar mikrošķiedras drānu.
3. Drošs kameras korpuss
Rūpīgu kameras korpusa pārbaude. Vai kaut kur neiekļūst Mitrums? Ir svarīgi atvērt videonovērošanas kameru korpusu, lai pārbaudītu kondensātu, ūdens pilienus, netīrumus un citus gružus. Ja kameras korpusā tiek atrasts kāds no iepriekšminētajiem elementiem, tā ir droša zīme, ka korpuss neaizsargā jūsu kameru un tas ietekmēs kameras veiktspēju.
4. Savienojumi bez korozijas
Pārbaudiet, vai savienojumos nav korozijas pazīmju. Nekavējoties nomainiet visus sarūsējušos savienojumus. Tas ir svarīgi, jo sarūsējuši savienojumi var izraisīt video novērošanas sistēmas īssavienojumu.
5. Droši kabeļi
Visu kabeļu un savienojumu pārbaude. Ir svarīgi pārliecināties, vai visi kabeļi ir droši savienoti un vai ierīces saņem strāvu drošā veidā. Tiek meklēts kabeļu nolietojums ar šķeļšanos, plaisām vai izveidojušiem caurumiem. Ir jānomaina kabeļi ar savienojumiem, kas laika gaitā ir nolietojušies. Visām āra kamerām ir jābūt ūdensdrošiem savienojumiem, kas novērš mitruma iekļūšanu vai lietus ietecešanu savienojumos.
6. Putekļu tīrīšana sistēmas ierīcēs
Laika gaitā izveidojies putekļu slānis var ietekmēt ierīču veiktspēju. Ir svarīgi regulāri iztīrīt iekārtās. Tā arpuses tiek noslaucītas, korpusu iekšpuse izpūsta ar kompresētu gaisu.
7. Barošanas avotu drošība
Videonovērošanas sistēmas barošanas avotu pārbaude notiek, lai pārliecinātos, ka videonovērošanas sistēmas nevar zaudēt enerģiju pērkona negaisa, elektriskās strāvas padeves pārtraukšanas, apzinātas iejaukšanās, strāvas pārsprieguma vai kāda cita nevēlama notikuma vai ietekmes dēļ. Sistēmas UPS tiek parbaudīts,vai tā darbība ir droša, nav kritisks nolietojums, un akumulators ir pilnībā uzlādēts.
Tiek noskaidrots, ka jūsu videonovērošanas sistēma enerģiju saņem pareizā daudzumā, to pārbaudot ar voltmetru. Novērošanas kameras un citas ierīces, kas saņem pārāk maz vai pārāk daudz enerģijas, var daudz ātrāk tikt sabojātas, un daudz vieglāk un lētāk ir nomainīt bojātu barošanas avotu nekā drošības kameru.
8. Datorsistēmu apkope
Jebkurā sistēmā, milzīga loma ir datortehnikai un tās drošībai. Vienmēr jāpārliecinās, ka datortehnika darbojas pareizi – programmatūrai jābūt pēdējāi versijai, kas nodrošina drošību pret ielaušanos sistēmā, Jāveic nepieciešamās dublējumkopijas, ievērojot drošu programmu, lai novērstu iespējamu informācijas zudumu. Jābūt arī labai pretvīrusu un pretimalware sistēmai. Jāpārliecinās vai datorsistēmu serveri un videoierakstu uzglabāsanas ierīces darbojas nevainojami.
Datortehnikas nepareiza darbību var izraisīt ar vīrusa vai ļaunas programmatūras ielaušanos datorā. Drošības sistēma var tik apdraudēta ne tikai ar fiziskiem pāņēmieniem izvairoties no kamerām, bet arī ar datora ielaušanos. Datoruzbrukums var izraisīt drošības sistēmas daļu darbības pārtraukšanu, un to var izmantot arī svarīgas informācijas dzēšanai vai nozagšanai.
Ieguvumi no mūsdienīgas drošības sistēmu darbības pašvaldībās un pilsētās
Inteliģeta novērošanas sistēma palīdz uzlabot operatīvo dienestu efektivitāti un reaģēšanas ātrumu, kam noziedzīga nodarījuma vai negadījuma gadījumā var būt izšķiroša nozīme. Dežurējošais darbinieks saņems brīdinošus signālus, paziņojumus un attēlus, ja kāda no videokamerām fiksē, piemēram, neikdienišķus trokšņus – kliegšanu, augstu troksni, atšķirīgas no ierastām straujas kustības, atstātās lielāka izmēra mantas, kā arī negaidītu cilvēku drūzmēšanos. Ir iespējams palielināt un atpazīt kameru fiksēto automašīnu numurus. Liels ieguvums velozādzību risināšanā – nonākot kameru redzeslokā, bieži izdodas lietu atrisināt – atgūt velosipēdu un aizturēt zagli. Tāpat neatsverams ieguvums cīņa pret vandalismu – grafiti zīmētājus, kas nodara īpašumiem milzīgus zaudējumus bez kamerām aizturēt ir grūtāk, tāpat ir ļaunprātīgiem dedzinātājiem.
Videonovērošanas kameru ieraksti palīdz atrisināt gadījumus, kad stāvvietās tiek noskrāpētas mašīnas, bijušas avārijas situācijas uz ceļa vai fiksēts kāds traucējums satiksmē. Sauvukārt, ja kāds negaidīti saļimst uz ielas, vai kādam mašīnas vadītājam kļūst slikti, negaidīti apstādinot satiksmi, ir iespēja nodot informāciju mediķiem, un, tieši pateicoties videonovērošanai, var tikt glābta dzīvība.
Lai gan varētu šķist, ka lielāks kameru skaits fiksēs vairāk negadījumus vai pārkāpumus, plaša novērošanas kameru izvietošana ilgtermiņā samazina izsaukumu skaitu. Sabiedrībai zinot, ka pārkāpums tiks fiksēts, nozīdzības apmērs samazinās.
Pašvaldības policijas darbiniekiem formas tērpā papildus var tikt iebūvētas triecienizturīgas video kameras. Tās bez pārtraukuma varēs veikt visas darba dienas vai nakts videoierakstu, ļaujot analizēt un uzlabot policistu komunikācijas prasmes un darba efektivitāti. Ar šo kameru palīdzību iespējams pārbaudīt darbībā vai runā radušās konfliktsituācijas. Administratīvo pārkāpumu gadījumos ierakstītais materiāls izmantojams kā lietišķais pierādījums.
Laika gaitā uzlabojumi ir neizbēgami
Gadu laikā mainās tehnoloģijas – aug kameru izšķirtspēja, nakts redzamības iespējas. Ļoti ātri uzlabojas drošības sistēmu inteliģentās spējas – pašai sistēmai atpazīt notektus notikumus, automašīnu numurus, sakarības, lai efektīvāk informētu atbildīgās iestādes par pārkāpumiem vai negadījumiem pašvaldību teritorijās. Darbinieku pieredze noved pie efektīvāka kameru izvietojuma – no esošajiem videokameru datiem var spriest, kur nepieciešama vairāk novērošana – kur notiek lielākas sabiedrības daļas kustība un kur ir tendence notikt vairāk pārkapumiem. Tāpat svarīga loma ir novērošanas ekrānu ērtumam un kameru režģa strukurizēšanai ekrānā, kas tiek uzlabota līdz ar darbinieku pieredzi par svarīgākajiem skatpunktiem.
Veicot plānotu un regulāru videonovērošanas sistēmas apkopi, pašvaldības un pilsētas var maksimizēt videonovērošanas sistēmas veiktspēju un aizsargāt pašvaldības un pašvaldības iedzīvotāju īpašumus, drošību un veselību.
